2. Mozus grāmata 9. nodaļa

 

Gliks

Jaunā

1.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: ej pie Varaus un runa uz to Tā saka tas KUNGS to Ēbreju Dievs: Atlaid manus Ļaudis ka tie man kalpo;

1.

Tad יהוה sacīja uz Mozu: "Ej pie faraona un saki viņam: tā ir sacījis יהוה, ebreju Elohim: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu.

2.

Jo ja tu liegsies tos atlaist un tos vēl ar Varu aizkavesi

2.

Bet, ja tu liegsies to laist un vēl ilgāk to aizturēsi,

3.

Redzi tad būs ta KUNGA Roka pār tavu Ganamu-Pulku kas Laukā ir pār Zirgiem pār Eņģeļiem pār Kamieļiem pār Vēršiem un pār sīkiem Lopiem caur vienu varen grūtu Mēri.

3.

redzi, יהוה roka nāks pār taviem ganāmpulkiem, kas laukā, pār zirgiem, ēzeļiem, kamieļiem, liellopiem un sīklopiem ar ļoti smagu sērgu.

4.

Un tas KUNGS darīs vienu Starpibu starp Israēļa Lopiem un starp to Egipteru Lopiem ka tur no visa kas Israēļa Bērniem pieder ne vienam būs mirt.

4.

Un יהוה darīs atšķirību Israēla un Ēģiptes lopu starpā; neviens lops, kas pieder Israēla bērniem, nenobeigsies."

5.

Un tas KUNGS nolike īpašu Laiku un sacija: Rītu darīs tas KUNGS šo Lietu šinī Zemē.

5.

Un יהוה nolika noteiktu laiku un sacīja: "Rīt יהוה to darīs šinī zemē."

6.

Un tas KUNGS darija šo Lietu nākošā Dienā un visi Egipteru Lopi nomire bet no Israēļa Bērnu Lopiem ne mire ne viens.

6.

Un יהוה darīja to nākamajā dienā; un nobeidzās visi ēģiptiešu lopi, bet no Israēla bērnu lopiem nenobeidzās neviens.

7.

Un Varaus sūtija (us turen) un redzi no Israēļa Lopiem ne bij ne viens nomiris tomēr Varaus Sirds apcietinājās un ne atlaide tos Ļaudis.

7.

Un faraons ievāca ziņas; un redzi, no israēliešu lopiem neviens nebija nobeidzies. Bet faraona sirds palika cieta, un tas neatlaida tautu.

8.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu un Āronu: Ņemiet jūs pillas Rokas ar Pelniem no Krāsna un lai Mozus tos pret Debesu bārsta Varaum redzot.

8.

Tad יהוה sacīja uz Mozu un Āronu: "Ņemiet pilnām saujām krāsns sodrējus, un Mozus lai tos met pret debesīm faraona acu priekšā.

9.

Ka tie par Pīšļiem top pār visu Egiptes-Zemi un tiem būs pie  Cilvēkiem un pie  Lopiem par Trummiem tapt kas izsitās ar Pūtēm visā Egiptes-Zemē.

9.

Un tie taps par smalkiem pīšļiem pār visu Ēģiptes zemi un taps par strutojošiem augoņiem, kas izsitīsies gan cilvēkiem, gan lopiem visā Ēģiptes zemē."

10.

Un tie ņēme Pelnus no Krāsna un stāveja priekš Varaus un Mozus bārstija tos pret Debes tad izsitās Trummi ar Pūtēm pie Cilvēkiem un pie Lopiem.

10.

Un viņi ņēma krāsns sodrējus un nostājās faraona priekšā, un Mozus meta tos pret debesīm, un tie tapa par strutojošiem augoņiem, kas izsitās gan cilvēkiem, gan lopiem.

11.

Tā ka tie Burvji ne vareja priekš Mozu stāvēt to Trummu dēļ jo Trummi bija pie tiem Burvjiem un pie visiem Egipteriem.

11.

Un burvji nevarēja nostāties Mozus priekšā to augoņu dēļ, jo augoņi bija gan burvjiem, gan visiem ēģiptiešiem.

12.

Tomēr tas KUNGS like Varaus Sirdi apcietinaties ka tas tiem ne klausija it kā tas KUNGS uz Mozu bij runājis.

12.

Bet יהוה nocietināja faraona sirdi, un tas viņiem neklausīja, kā jau יהוה bija Mozum sacījis.

13.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: Celies rīt agri un stāv priekš Varaus un runa uz to: Tā saka tas KUNGS to Ēbreju Dievs: Atlaid manus Ļaudis ka tie man kalpo.

13.

Un יהוה sacīja uz Mozu: "Celies agri no rīta un nostājies faraona priekšā un saki viņam: tā saka יהוה, ebreju Elohim: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu,

14.

Jo šo Brīdi sūtīšu es visas manas Mocibas tavā Sirdī un pār taviem Kalpiem un pār taviem Ļaudim ka tev būs atzīt ka ne viens esu tāds kā es pa visu Zemi.

14.

jo šoreiz Es sūtīšu visas Savas mocības tavā sirdī un pār taviem kalpiem un tavu tautu, lai tu zinātu, ka nav neviena tāda kā Es visā zemē.

15.

Jo nu esmu es savu Roku izstiepis un sitīšu tev un tavus Ļaudis ar Mēri un tu tapsi no tās Zemesizdeldēts.

15.

Jau tagad Es varētu izstiept Savu roku un sist tevi un tavu tautu ar mēri, ka jūs tiktu izdeldēti no zemes virsus.

16.

Un patiesi tapēc esmu es tev taupijis ka es savu Spēku pie  tevis parāditu un ka mans Vārds teikts top virs visas Zemes.

16.

Bet Es esmu tevi patiesi tāpēc taupījis, lai parādītos Mans spēks un lai Mans VĀRDS tiktu teikts visā zemē.

17.

Vuj tu vēl pret maniem Ļaudim celies ka tu tos ne gribi atlaist?

17.

Bet tu vēl sacelies pret Manu tautu, viņu neatlaizdams.

18.

Redz es likšu rīt ap šo Laiku vienu varen lielu Krusu krist kāda Egiptes-Zemē vēl ne ir bijusi no tās Dienas kad ta dibinata ir līdz šim.

18.

Redzi, rīt ap šo laiku Es likšu krist ļoti smagai krusai visā Ēģiptes zemē, kāda tanī nav bijusi no tās sākuma līdz šai dienai.

19.

Un sūti un sapulcina tavus Lopus un visu kas tev uz Lauku ir; Visi Cilveki un Lopi kas Laukā ir atrastiņi un ne taps Namās sadzīti kad ši Krusa uz šiem kritīs tad tie nomirs.

19.

Tāpēc tagad liec sadzīt savus ganāmpulkus un visu, kas vien tev ir laukā; pār visiem ļaudīm un lopiem, kas atradīsies laukā un nebūs sapulcināti ēkās, nāks krusa, un viņi nomirs."

20.

Kurš no Varaus Kalpiem ta KUNGA Vārdu bijājās tas like savus Kalpus un savus Lopus Namās bēgt.

20.

Kurš faraona kalpu vidū bijās יהוה vārda, tas saviem kalpiem un lopiem lika glābties pajumtē.

21.

Bet kurš savā Sirdī ta KUNGA Vārdu vērā ne like tas pamete savus Kalpus un savus Lopus Laukā.

21.

Bet, kas savu sirdi nepievērsa יהוה vārdiem, tas pameta savus kalpus un lopus tīrumā.

22.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: Izstiep tavu Roku pret Debes un lai Krusa nāk visā Egiptes-Zemē pār Cilvēkiem un pār Lopiem un pār visu Zāli Laukā iekš Egiptes-Zemes.

22.

Un יהוה sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pret debesīm. Tad krusa kritīs visā Ēģiptes zemē: pār cilvēkiem, pār lopiem un pār visiem lauku augiem Ēģiptes zemē."

23.

Un Mozus izstiepe savu Zizli pret Debes. Un tas KUNGS izlaide Pērkoņus un Krusu un Uguns nošāvās uz to Zemi.

23.

Un Mozus izstiepa savu zizli pret debesīm. Tad יהוה sūtīja pērkonus un krusu, un uguns lija uz zemi. Un יהוה lika krusai krist Ēģiptes zemē.

24.

Un tas KUNGS like Krusu līt pār Egiptes-Zemi un tur bija Krusa un Uguns ar Krusu sajaukts ļoti briesmiga kāda Egiptes-Zemē ne bijusi kamēr Ļaudis tur iekšā bijuši.

24.

Tā tur bija krusa, un uguns nemitīgi laistījās krusas vidū, ļoti bargas krusas, kāda nav bijusi Ēģiptes zemē, kopš tur mituši ļaudis.

25.

Un ta Krusa apsite visā Egiptes-Zemē visu kas Laukā bija no Cilvēkiem līdz Lopiem un visu Zāli Laukā apsite ta Krusa un salauzija visus Kokus Laukā.

25.

Un krusa nosita visā Ēģiptes zemē it visu, kas bija laukā, gan cilvēkus, gan lopus; arī visus augus tīrumos nosita krusa un salauza visus kokus laukā.

26.

Gošena Zemē vien kur Israēļa Bērni bija ne bija Krusa.

26.

Vienīgi Gošenes zemē, kur Israēla bērni dzīvoja, nebija krusas.

27.

Tad sūtija Varaus un aicinaja Mozu un Āronu un sacija uz tiem: Es esmu šaī brīdī grēkojis tas KUNGS ir taisnis bet es un mani Ļaudis esam bezDievigi.

27.

Un faraons lika ataicināt Mozu un Āronu un tiem sacīja: "Es šoreiz esmu grēkojis; יהוה ir taisns, bet es un mana tauta – mēs esam bezdievīgi.

28.

Lūdziet to KUNGU jo tas ir gan ka ne vairs Dieva Pērkoņi un Krusa esus tad atlaišu es jūs un jums ne būs vairs palikt.

28.

Lūdziet יהוה, jo pārāk daudz pērkonu un krusas; tad es jūs atlaidīšu un ilgāk vairs neaizturēšu."

29.

Tad sacija Mozus uz viņu: Kad es no Pilsāta iziešu izstjepšu es savas Rokas uz to KUNGU tad mitesies tie Pērkoņi un ta Krusa ne būs vairs ka tev būs atzīt to Zemi ta KUNGA esam.

29.

Tad Mozus viņam sacīja: "Tiklīdz es iziešu ārā no pilsētas, es izstiepšu savas rokas pret יהוה, un pērkoni mitēsies, un krusas vairs nebūs, lai tu atzītu, ka zeme pieder יהוה.

30.

Tomēr no tev un taviem Kalpiem zinu es ka jūs ne bīstieties priekš Dieva ta KUNGA.

30.

Bet es zinu, ka tu un tavi kalpi vēl aizvien nebīstaties יהוה Elohim."

31.

Tā tape apsisti tie Lini un tie Mieži jo tie Mieži bij izplaukuši un tie Lini bij jau Galviņas dabujuši.

31.

Un lini un mieži tika apsisti, jo miežiem jau bija vārpas un lini ziedēja.

32.

Bet tie Kvieši un Rudzi ne tape apsisti jo tie bija vēli sēti.

32.

Bet kvieši un divšķautņu mieži netika apsisti, jo tie bija vēlīni.

33.

Tad izgāje Mozus no Varaus no Pilsāta āra un izstiepe savas Rokas uz to KUNGU tad mitējās tie Pērkoņi un ta Krusa un tas Lietus ne tape vairs virs Zemes izgāzts.

33.

Un Mozus atstāja faraonu un pilsētu un izplēta savas rokas pret יהוה. Tad pērkoni un krusa mitējās, un lietus vairs negāzās uz zemi.

34.

Kad nu Varaus redzeja ka tas Lietus un ta Krusa un tie Pērkoņi mitējās tad apgrēkojās Viņš vēl vairak un apcietinaja savu Sirdi Viņš un viņa Kalpi.

34.

Bet, kad faraons redzēja, ka lietus un pērkoni, un krusa mitējas, viņš grēkoja atkal un nocietināja savu sirdi, viņš un viņa kalpi.

35.

Tā aprepejās Varaus Sirds ka Viņš Israēļa Bērnus ne atlaide it kā tas KUNGS caur Mozu bij runājis.

35.

Un faraona sirds palika cieta, un viņš neatlaida Israēla bērnus, kā jau יהוה bija runājis caur Mozu.

Nodaļa: Exodus

Birkas: