2. Mozus grāmata 8. nodaļa

 

Gliks

Jaunā

1.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: ej pie Varaus un saki uz to: tā saka tas KUNGS: Atlaid manus Ļaudis ka tie man kalpo.

1.

Tad יהוה sacīja uz Mozu: "Ej pie faraona un saki viņam: tā saka יהוה: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu.

2.

Un ja tu liegsies tos atlaist raugi tad es visas tavas Robežas ar Vardēm sittišu.

2.

Un, ja tu liegsies to atlaist, tad, redzi, Es sodīšu visas tavas zemes robežas ar vardēm,

3.

Ka ta Upe ar Vardēm mudžēt mudžēs un tās celsies un nāks tavā Namā un tavā gulamā Kambarī un uz tavu Gultu un tavo Kalpo Namās un pār taviem Ļaudim un tavos Cepļos un tavās Abrās.

3.

ka upe mudžēt mudžēs ar vardēm, un tās līdīs ārā un nāks tavos namos un tavā guļamistabā, un tavā gultā, un tavu kalpu namos, un pie taviem ļaudīm gan viņu krāsnīs, gan viņu abrās.

4.

Un tās Vardes nāks augšam pār tev un pār taviem Ļaudim un pār taviem Kalpiem.

4.

Un vardes nāks pie tevis un pie taviem ļaudīm un visiem taviem kalpiem."

5.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: saki uz Āronu: izstiep tavu Roku ar tavu Zizli pār Strautiem pār Upēm un pār Ezariem un Liec Vardes uzkāpt pār Egiptes-Zemi.

5.

Un יהוה sacīja uz Mozu: "Saki Āronam: izstiep savu roku ar savu zizli pār upēm, pār kanāliem un ezeriem un liec nākt vardēm pār Ēģipti."

6.

Un Ārons izstiepe savu Roku pār tiem Egiptes Ūdeniem tad uzkāpe Vardes un apklāje Egiptes-Zemi.

6.

Un Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un vardes nāca un apklāja visu Ēģiptes zemi.

7.

Un tie Burvji darija arīdzan tā ar savām Buršanām un like Vardes uzkāpt pār Egiptes-Zemi.

7.

Un burvji darīja to pašu ar savām burvju mākslām un lika nākt vardēm pār Ēģiptes zemi.

8.

Tad aicinaja Varaus Mozu un Āronu un sacija: lūdziet to KUNGU ka tas tās Vardes no manim un maniem Ļaudim gribetu atņemt tad es atlaišu tos Ļaudis ka tie tam KUNGAM var upurēt.

8.

Tad faraons atsauca Mozu un Āronu un sacīja: "Lūdziet יהוה, ka Tas atņem vardes no manis un no manas tautas, un es atlaidīšu tautu, lai tā upurētu יהוה."

9.

Bet Mozus sacija uz Varaus: Labis lai tas Gods tev ir ne kā man kurā Laikā būs man tevis dēļ un tavu Kalpu un tavo Ļaužu labad lūgt ka tām Vardēm no tevim un no tava Nama būs izdeldetām tapt ka visas Upē vien paliek.

9.

Un Mozus sacīja faraonam: "Saki man, kad lai es aizlūdzu par tevi, taviem kalpiem un tavu tautu, lai vardes vairs nenāktu pie tevis un tavā namā un atliktos tikai upē?"

10.

Un Viņš sacija: Rītu. Un tas sacija lai tas tā ir pēc tavu Vārdu tādēļ ka tev būs zināt ka ne viens tam KUNGAM mūsu Dievam līdz esus

10.

Un viņš sacīja: "Rīt." Un tas sacīja: "Lai notiek pēc tava prāta; lai tu zinātu, ka nav neviena kā יהוה, mūsu Elohim.

11.

Tad būs tām Vardēm atkāpt no tev un no tava Nama un no taviem Kalpiem un no taviem Ļaudim Upē vien būs tām palikt.

11.

Vardes aizies no tevis, no tava nama, no taviem kalpiem, no tavas tautas; tikai upē tās atliksies."

12.

Tad izgāje Mozus un Ārons no Varaus un Mozus sauce to KUNGU to Varžu dēļ kā Viņš Varaum bij apsolijis.

12.

Tad Mozus un Ārons aizgāja no faraona; un Mozus piesauca יהוה varžu dēļ, kā viņš bija solījies faraonam.

13.

Un tas KUNGS darija pēc Mozus Vārda un tās Vardes nomire Namās Muižās un Tīrumos.

13.

Un יהוה darīja, kā Mozus lūdza; un vardes nobeidzās namos, sētās un laukos.

14.

Un tie mete tās Kopās un ta Zeme smirdeja.

14.

Un tie tās savāca kaudžu kaudzēm, un visa zeme smirdēja.

15.

Kad nu Varaus redzeja ka Viņš Atspirgšanu bij dabujis tad apcietinaja Viņš savu Sirdi un ne klausija tiem it kā tas KUNGS bij sacijis.

15.

Kad faraons redzēja, ka bija dabūjis atelpu, viņš nocietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā יהוה bija sacījis.

16.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: Saki Āroņam izstiep tavu Zizli un sit tās Zemes Pīšļus ka Utis top visā Egiptes-Zemē un tie darija tā.

16.

Un יהוה sacīja uz Mozu: "Saki Āronam: izstiep savu zizli un sit zemes pīšļus, ka tie top par odiem visā Ēģiptes zemē."

17.

Jo Ārons izstiepe savu Roku ar savu Zizli un site tos Zemes Pīšļus un daudz Utu tape pie  Cilvēkiem un pie Lopiem visi Zemes Pīšļi bija Utīs visā Egiptes Zemē.

17.

Un viņi darīja tā; un Ārons izstiepa savu roku ar zizli un sita zemes pīšļus, un radās odi; tie apstāja cilvēkus un lopus; visi zemes pīšļi tapa par odiem visā Ēģiptes zemē.

18.

Tad darbojās tie Burvji ari tā ar savām Buršanām ka tie liktu Utis nākt bet tie ne vareja; tā bija tās Utis pie Cilvēkiem un pie Lopiem.

18.

Bet burvji ar savām burvju mākslām darīja tāpat, lai radītu odus, bet tie to nespēja; un odi mocīja kā cilvēkus, tā lopus.

19.

Tad sacija tie Burvji uz Varau: Šis ir Dieva Pirksts tomēr Varaus Sirds apcietinājās un Viņš ne klausija tiem it kā tas KUNGS bij sacijis.

19.

Tad burvji sacīja faraonam: "Tas ir Elohim pirksts." Bet faraons apcietināja savu sirdi un neklausīja viņiem, kā jau יהוה bija sacījis.

20.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: Celies rīt agri un stāv priekš Varaus raugi Viņš izies pie ta Ūdens un runa uz to: Tā saka tas KUNGS: Atlaid manus Ļaudis ka tie man var kalpot.

20.

Un יהוה sacīja uz Mozu: "Celies rīta agrumā un nostājies faraona priekšā, kad viņš iet uz upi, un saki viņam: tā saka יהוה: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu.

21.

Jo ja tu manus Ļaudis ne atlaisi tad sūtīšu es visadus Kukaiņus pār tev un pār taviem Kalpiem un pār taviem Ļaudim un tavos Namās un visādiem Kukaiņiem būs to Egipteru Namus pie pildīt un arīdzan to Zemi virs ka tie ir.

21.

Bet, ja tu neatlaidīsi Manu tautu, redzi, Es sūtīšu tev, taviem kalpiem, tavai tautai un tavos namos visādus kaitīgus kukaiņus, un tie piepildīs ēģiptiešu mājas un arī zemi, kurā viņi dzīvo.

22.

Un es atšķiršu tanī Dienā Gošena Zemi kur mani Ļaudis dzīvo ka tur ne būs Kukaiņiem būt tapēc ka tev būs atzīt ka es tas KUNGS esu pa visu Zemi.

22.

Bet tanī pašā laikā Es saudzēšu Gošenes zemi, kurā mīt Mana tauta, lai tur nebūtu kaitīgo kukaiņu, lai jūs zinātu, ka Es, יהוה, esmu tanī zemē.

23.

Un es došu vienu Izglābšanu starp maniem Ļaudim un starp taviem Ļaudim rīt būs šai Zīmei notikt.

23.

Tā Es darīšu atšķirību starp Manu tautu un tavu tautu; rīt šī zīme notiks."

24.

Un tas KUNGS darija tā un ļoti varen daudz Kukaiņu nāce Varaus Namā un viņa Kalpo Namā un visā Egiptes-Zeme un ta Zeme tape maitata no tiem Kukaiņiem.

24.

Un יהוה darīja tā, un kaitīgie kukaiņi nāca lieliem pulkiem faraona namā un viņa kalpu namos, un visā Ēģiptes zemē, un visa zeme bija kaitīgo kukaiņu izpostīta.

25.

Tad aicinaja Varaus Mozu un Āronu un sacija: Eita un upurejiet jūsu Dievam (teju) Zemē.

25.

Tad faraons ataicināja Mozu un Āronu un sacīja: "Eita un upurējiet jūsu Elohim šinī zemē."

26.

Bet Mozus sacija: tas ne ir pareizi tā darīt jo mēs būtum to Egipteru Negantibu tam KUNGAM mūsu Dievam upurejši. Redzi ja tad mēs to Egipteru Negantibu viņu Priekšā upuretum redzi tie mūs ar Akmiņiem nomētatu?

26.

Bet Mozus sacīja: "Tā nav labi darīt; jo upurēšana יהוה, mūsu Elohim, būs negantība ēģiptiešu acīs; redzi, ja mēs upurētu, kas ēģiptiešu acīs ir negantība, vai tie mūs nenomētātu akmeņiem?

27.

Mēs iesim kādu treijo Dieno Gājumu tuksnesī un upuresim tam KUNGAM mūsu Dievam it kā Viņš uz mums ir sacijis.

27.

Mēs gribam doties tuksnesī triju dienu gājumā un upurēt יהוה, mūsu Elohim, kā Viņš mums ir sacījis."

28.

Tad sacija Varaus: Es atlaišu jūs ka jūs tam KUNGAM jūsu Dievam varat upurēt tikai jums ne būs visai aiziet lūdziet priekš man.

28.

Tad faraons sacīja: "Es atlaidīšu jūs, un jūs varēsit upurēt יהוה, jūsu Elohim, tuksnesī; tikai pārāk tālu neaizejiet, aizlūdziet par mani."

29.

Tad sacija Mozus: Raugi es iemu no tevis nost un lūgšu to KUNGU ka šiem Kukaiņiem rītu būs atkāpt no Varaus un no viņa Kalpiem un no viņa Ļaudim tikai Varaum ne būs vairs mani pievilt tos Ļaudis ne atlaizdams ka tie tam KUNGAM var upurēt.

29.

Un Mozus sacīja: "Redzi, es aizeju no tevis un aizlūgšu יהוה priekšā, tad Viņš atņems kukaiņus no faraona, no viņa kalpiem un no viņa tautas – rītdien; vienīgi faraonam nebūs atkal mani pievilt, ka tas neatlaiž tautu upurēt יהוה."

30.

Tad izgāje Mozus no Varaus un lūdze to KUNGU

30.

Tad Mozus aizgāja no faraona un lūdza יהוה.

31.

Un tas KUNGS darija pēc Mozus Vārda un tie Kukaiņi atkāpe no Varaus un no viņa Ļaudim ka tur ne viens palike.

31.

Un יהוה darīja, kā Mozus bija teicis, un kaitīgie kukaiņi atstājās no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas, ka nepalika neviena.

32.

Tomēr Varaus ir šo Brīdi savu Sirdi apcietinaja un ne atlaide tos Ļaudis.

32.

Bet faraons arī šoreiz nocietināja savu sirdi un neatlaida tautu.

Nodaļa: Exodus

Birkas: