2. Mozus grāmata 4. nodaļa

 

Gliks

Jaunā

1.

Tad atbildeja Mozus un sacija: Bet raugi viņi man ne ticēs nedz klausīs manu Balsi jo tie sacīs: Tas KUNGS tev ne ir parādījies.

1.

Bet Mozus atbildēja, sacīdams: "Viņi man neticēs un neklausīs mani, bet sacīs: יהוה tev nav parādījies."

2.

Un tas KUNGS sacija uz to: Kas tev ir tavā Rokā?

2.

Un יהוה viņam sacīja: "Kas tev rokā?" Un viņš teica: "Zizlis."

3.

Un tas sacija: Zizlis; tad sacija Viņš met viņu pie Zemes un tas mete viņu pie  Zemes tad kļuva Viņš par vienu Čūsku un Mozus bēdze priekš viņas.

3.

Un Viņš tam sacīja: "Nomet to zemē." Un viņš to nometa zemē. Tad tas kļuva par čūsku. Bet Mozus bēga no tās.

4.

Tad sacija tas KUNGS uz Mozu: Izstiep tavu Roku un satver to pie Astas un tas izstiepe savu Roku un satvēre to tad kļūs ta atkaļ par Zizli viņa Rokā.

4.

Un יהוה sacīja Mozum: "Izstiep savu roku un satver to aiz astes!" Un viņš izstiepa savu roku un satvēra to, un tā atkal kļuva par zizli viņa delnā.

5.

Tapēc viņi ticēs ka tev tas KUNGS viņu Tēvu Dievs ir parādījies tas Dievs Ābrāma tas Dievs Īzāka un tas Dievs Jēkaba.

5.

"Tā tie tev ticēs, ka tev parādījies יהוה, viņu tēvu Elohim, Ābrahāma Elohim, Īzāka Elohim un Jēkaba Elohim."

6.

Un tas KUNGS sacija vēl uz to: Iebāz jele tavu Roku tavā Azotī un Viņš Iebāze savu Roku savā Azotī tad izvilke Viņš to un raugi viņa Roka bija  spitaligs it kā Sniegs.

6.

Un יהוה viņam vēl sacīja: "Bāz roku savā azotē!" Un viņš iebāza roku savā azotē un to izvilka, un redzi, viņa roka bija pārklāta izsitumiem kā ar sniegu.

7.

Un Viņš sacija: Iebāz atkaļ tavu Roku tavā Azotī un Viņš Iebāze atkaļ savu Roku savā Azotī tad izvilke Viņš to no savas Azots un redz ta bija atkaļ kā viņa (citta) Miesa.

7.

Un Viņš sacīja: "Bāz roku atpakaļ savā azotē!" Un viņš iebāza roku atpakaļ savā azotē un to izvilka atkal ārā, un redzi, tā bija kā viņa pārējā miesa.

8.

Un ja viņi tev ne ticēs un ne klausīs pie tās pirmas Zīmes tad ticēs viņi tev pie tās otras Zīmes.

8.

"Un notiks, ja viņi tev neticēs un neklausīs pēc pirmās zīmes, tad viņi tev ticēs otras zīmes dēļ.

9.

Un ja viņi arīdzan šām divi Zīmēm ne ticēs un tavu Balsi ne klausīs tad ņem no tās Upes Ūdeni un izleij to uz Sausumu tad būs tas Ūdens ko tu no tās Upes ņemsi par Asinim uz to Sausumu.

9.

Un, ja notiks, ka viņi neticēs abām šīm zīmēm un neklausīs tevi, tad paņem ūdeni no upes un izlej to sausā vietā, un tad notiks, ka tas ūdens, kuru tu būsi ņēmis no upes, uz sausuma kļūs par asinīm."

10.

Tad sacija Mozus uz to KUNGU. Ak KUNGS! es neesmu Cilveks no daudz Valodas nedz vakar nedz aizvakar nedz no ta Laika kad tu uz tavu Kalpu esi runājis jo man ir grūta Valoda un grūta Mēle.

10.

Tad Mozus sacīja uz יהוה: "Ak, יהוה, es neesmu runātājs, tāds neesmu bijis vakar, tāds neesmu arī šodien, kopš Tu runāji ar Savu kalpu, bet man ir grūta valoda un neveikla mēle."

11.

Tad sacija tas KUNGS uz to: Kas ir tam Cilvekam to Muti devis? jeb tas ir to Mēsmu jeb to Kurlu jeb to Redzigu jeb to Akli darijis? Nedz es tas KUNGS?

11.

Bet יהוה sacīja viņam: "Kas cilvēkam muti devis? Un kas dara mēmu vai kurlu, vai redzīgu, vai aklu? Vai ne Es, יהוה?

12.

Un nu ej es būšu ar tavu Muti un mācišu tevi kas tev ir jaruna.

12.

Un tagad ej! Es būšu ar tavu muti, un Es tev mācīšu, kas tev sakāms."

13.

Tad sacija Viņš: Ak KUNGS! sūti jele ko gribedams sūtīt.

13.

Bet Mozus sacīja: "Ak, יהוה, sūti taču ko sūtīdams!"

14.

Tad apskaitās tas KUNGS pār Mozu un sacija: Redzi Ārons tas Levits ir tavs Brālis? es zinu ka tas skaidri  runa. Un redzi tas izies tev preti un Priecasies savā Sirdī tev redzedams.

14.

Tad יהוה dusmas iedegās pret Mozu, un Viņš sacīja: "Vai levīts Ārons nav tavs brālis? Es zinu, ka tas runā veikli, un redzi, viņš nāks tev pretī un, tevi ieraugot, priecāsies savā sirdī.

15.

Tad būs tev uz viņu runāt un tos Vārdus viņa Mutē likt un es būšu ar tavu Muti un ar viņa Muti un es mācišu jūs kas jums jadara.

15.

Un tu runā uz viņu un liec vārdus viņa mutē, un Es būšu ar tavu muti un ar viņa muti un mācīšu jums, kas jums jādara.

16.

Un viņam būs priekš tev uz tiem Ļaudim runāt viņam būs tev par Muti būt tev būs viņam par Dievu būt.

16.

Lai viņš runā tavā vietā uz tautu; viņš lai kļūst tev par muti, bet tu esi viņam Elohim vietā.

17.

Un šo Zizli ņem tavā Rokā ar ko tev būs tās Zīmes darīt.

17.

Un ņem šo zizli savā rokā, ar to tu darīsi zīmes."

18.

Tad nogāje Mozus un atgriezās uz savu Tēvoci Jetru un sacija uz to: Lai jele es iemu un pie maniem Brāļiem atgriežos kas Egiptes Zemē ir un ka es raugu ar tie vēl dzīvi. Tad sacija Jetrus uz Mozu: ej ar Mieru.

18.

Un Mozus nogāja atpakaļ pie Jetrus, sava sievastēva, un sacīja tam: "Es gribu doties ceļā un gribu atgriezties pie saviem brāļiem, kas ir Ēģiptē, un redzēt, vai viņi vēl ir dzīvi." Un Jetrus sacīja Mozum: "Ej ar mieru!"

19.

Tas KUNGS sacija arīdzan uz Mozu iekš Midijanas: ej atgriezies uz Egiptes-Zemi jo visi tie Vīri kas tavu Dzīvibu mekleja ir nomiruši.

19.

Un יהוה sacīja Mozum Midiānā: "Ej atpakaļ uz Ēģipti, jo visi tie vīri ir miruši, kas meklēja tavu dzīvību."

20.

Tad ņēme Mozus savu Sievu un savus Dēlus un like tos uz Eņģeļiem jāt un atgriezās uz Egiptes-Zemi un Mozus Nēme to Dieva Zizli savā Rokā.

20.

Un Mozus ņēma savu sievu un savus dēlus un uzsēdināja tos uz ēzeļa. Tā viņš atgriezās Ēģiptes zemē. Un Mozus ņēma Elohim zizli savā rokā.

21.

Un tas KUNGS sacija uz Mozu: Pie raugi kad tu ej atgriezdamies uz Egiptes-Zemi ka tu visus tos Brīnumus priekš Varaus dari ko es tev devis esmu tomēr es likšu viņa Sirdi apcietinaties ka Viņš tos Ļaudis ne atlaidīs.

21.

Un יהוה sacīja uz Mozu: "Kad tu atgriezīsies Ēģiptē, tad dari visus tos brīnumus, ko Es esmu licis tavā rokā, faraona priekšā; bet Es nocietināšu viņa sirdi, un tas neatlaidīs tautu.

22.

Tad tev būs uz Varau sacīt: Tā saka tas KUNGS: Israēls ir mans Dēls mans Pirmdzimtajs.

22.

Saki faraonam: tā saka יהוה: Israēls ir Mans dēls, Mans pirmdzimtais.

23.

Un es esmu uz tev sacijis: Atlaid manu Dēlu ka tas man kalpo bet tu esi liedzies viņu atlaist Redz es nokaušu tavu Dēlu tavu Pirmdzimtu.

23.

Un Es tev saku: atlaid Manu dēlu, lai viņš Man kalpo, bet tu esi liedzies viņu atlaist; redzi, Es nonāvēšu tavu dēlu, tavu pirmdzimto."

24.

Un kad Viņš uz Ceļu Mājas-Vietā bija nāce viņam tas KUNGS preti un mekleja viņu nokaut.

24.

Bet ceļā, naktsmītnē, יהוה sastapa viņu un meklēja viņu nonāvēt.

25.

Tad ņēme Cipora vienu (asu) Akmini un apgraizija sava Dēla Priekš-Ādu un aiskāre [viņa Kājas; un ta sacija: Tu esi man viens Asiņu-Brūdgans.

25.

Tad Cipora ņēma asu akmeni un apgraizīja sava dēla priekšādu, aizskāra viņa kājas un sacīja: "Tu esi man asins līgavainis."

26.

Tad atstāje Viņš no ta bet ta sacija: Asiņu-Brūdgans tās Apgraizīšanas dēļ.

26.

Tad Viņš no tā atstājās. Un viņa sacīja: "Asins līgavainis – caur apgraizīšanu."

27.

Tad sacija tas KUNGS uz Āronu: ej Mozum preti uz Tuksnibu. Un Viņš gāje un sastape to pie ta Dieva Kalna un Viņš skūpstija to.

27.

Un יהוה sacīja uz Āronu: "Ej Mozum pretī tuksnesī." Un viņš gāja un to sastapa pie Elohim kalna, un viņš to skūpstīja.

28.

Un Mozus deve Āronam Ziņu no Visiem Vārdiem ta KUNGA kas viņu bij sūtijis un no visām Zīmēm ko tas viņam bij pavēlejis.

28.

Tad Mozus izstāstīja Āronam visus יהוה vārdus, ar kuriem Tas viņu bija sūtījis, un visas tās zīmes, kādas Viņš bija pavēlējis darīt.

29.

Tad gāje Mozus un Āarons un tie sapulceja visus Israēļa Bērnu Vecajus.

29.

Un Mozus un Ārons gāja un sapulcināja visus Israēla vecajus.

30.

Un Ārons runāja visus tos Vārdus ko tas KUNGS uz Mozu bij runājis un Viņš darija tās Zīmes Ļaužu Priekšā.

30.

Un Ārons runāja visus tos Vārdus, kurus יהוה bija sacījis Mozum, un viņš darīja tās zīmes tautas priekšā.

31.

Un tie Ļaudis ticeja. Un tie dzirdeja ka tas KUNGS tos Israēļa Bērnus pie meklejs un ka tas redzejs viņu Spaidišanas un paklanījās un pielūdze viņu (Dievu.)

31.

Un tauta ticēja. Un, kad viņi dzirdēja, ka יהוה uzlūkojis Israēla bērnus un redzējis viņu bēdas, tad viņi zemu noliecās Elohim priekšā un pielūdza.

Nodaļa: Exodus

Birkas: